1864. gadā franču izcelsmes dominikāņu priesteris Zans Zozefs Latasts(Jean Joseph Lataste) vadīja rekolekcijas Kadiljakas (Bordo, Francija) sieviešu cietumā.Viņam tas šķiet bezcerīgi. Ko viņš var pastāstīt par Dievu slepkavām, zaglēm un netiklēm? Varbūt pastāstīt par Mariju Magdalēnu - publisku grēcinieci, kura, sastopot Jēzu kļūst par svēto, jo piedzīvo Dieva beznosacījumu mīlestību?

Vai tas varētu būt ieslodzītajām piemērots stāsts?

Un sievietes, kuras nomāc vainas smagums, naids pret cilvēkiem, kuri šajā vietā palīdzējuši nonākt un skarbie dzīves apstākļi, ieklausās.

Patiesi: tas ir viņu stāsts, tas var kļūt par viņu stāstu, ja viņas spēs pieņemt Dieva mīlestību un to padarīt par savas dzīves centru. Un tad pat cietums var kļūt par tikšanās vietu, kur satiekas Dievs un cilvēks. Un cietums var kļūt par klosteri.

Bet kas notiks pēc atbrīvošanas?

Kā uzsākt cilvēka cienīgu dzīvi pēc cietuma? Kur atrast darbu vai dzīvokli? Vai atradīsies cilvēki,kuri gribētu ar viņām dzīvot kopā? Daudzas sievietes ir gatavas izdarīt pašnāvību, lai nevajadzētu atgriezties pasaulē, kur visi viņas nicina. Arī tēvam Latastam nav padoma.

Un tad, naktī, kad 400 sievietes kopā ar viņu pulcējās kapelā, lai paliktu lūgšanā Vissvētākā Sakramenta priekšā, tēvs Latasts redz vīziju: ko darīja Marija Magdalēna, kad, pēc tikšanās ar Jēzu viņa nespēja dzīvot prostitūtas dzīvi? Viņai bija māsa Betānijā (sk.Lūkas Ev. 10,38-42), kur varēja atgriezties.

Vai arī šīm sievietēm varētu būt māsas?

Kopā ar uzņēmīgo klostermāsu Henriku - Dominiku Bertjē (Hernri - Dominique Berthier) tēvs Latasts 1866. gadā nodibina pirmo Betānijas dominikāņu māsu kopienu. Klostermāsu kopienu, kur no ārpuses neviens nevar pateikt, kura no sievietēm bijusi grēciniece, kura - krietna sieviete. Kur savstarpējās attiecībās šis apstāklis neko nenozīmē.

Pirmā Pasaules kara laikā franču kongregācijas vācu tautības māsas bija spiestas bēgt uz Nīderlandi. Viņas apmetās Venlo, un sakarā ar kara laikā trūkstošajiem kontaktiem ar Franciju, nodibināja atsevišķu kongregāciju, kura, atšķirībā no franču māsām, darbojas dažādās sociālajās nozarēs.