Vispirms mēs savstarpēji un sievietēm ,kuras pie mums nāk, vēlamies īstenot un darīt iespējamu dzīvi ordenī, sekojot Kristum kopienā ar māsām.

Mūsu paraugs ir ģimene Betānijā, par kuru varam lasīt Svētajos Rakstos - Jāņa evanģelijā 11: 1 - 44; Jāņa evanģelijā 12 : 1 - 8; Lūkas evanģelijā12: 38 - 42.
Marija, publiskā grēciniece, kuras dzīve bija radikāli mainījusies pēc tikšanās ar Jēzu,
Marta, cienījama sieviete un laba mājsaimniece, kura stingri un pašapzinīgi nostājās to pusē, kuri tuvi viņas sirdij, un Lācars, Jēzus draugs, par kura nāvi Jēzus raudāja un kuru Viņš piecēla no mirušajiem. Betānijā Jēzus viesojās bieži un labprāt, Viņš jutās tur kā mājās.

Arī mēs tā gribam dzīvot: kā kopiena, kur nevienai netiek atgādināts, ko viņa agrāk teikusi vai darījusi, bet vienmēr tiek dota jauna iespēja, kuru dāvā Dievs. Kā kopiena, kur ir būtiski, kas notiek tagad, kur cilvēki netiek vērtēti pēc panākumiem, bet pēc centieniem. Kā kopiena, kur Jēzus var justies kā mājās, kur ir runa par vienotību ar Dievu un Viņu meklējošiem, nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem. Kā kopiena, kura izdzīvo un sludina Dieva žēlsirdību.

Svarīgi mums ir  sv. Akvīnas Toms vārdi „Contemplari et contemplata aliis tradere" t.i. - pārdomāt (par Dievišķām lietām) un pārdomu augļus nodot citiem.

Tas ir aicinājums lūgšanās un studijās saņemto pasludināt vārdos un darbos cilvēku pestīšanai.